Ventspils novada sakrālās mūzikas festivāla koncerts Ugālē

17. jūnijā plkst. 18.00 skanēs jau otrais Ventspils novada sakrālās mūzikas festivāla “No baroka līdz mūsdienām” koncerts. Pie Ugāles baroka ērģelēm sēdīsies izcilā igauņu ērģelniece Ines Maidre. Tallinas Mūzikas akadēmijā viņa ar izcilību absolvējusi klavieŗu un ērģeļu klasi, pēc tam Parīzē studējusi pie Daniela Rōta (Daniel Roth) un 1991. gadā Francijas muzikālajā konkursā Parīzē ieguva pirmo godalgu. Pēc tam Bergenas Grīga Akadēmijā Ines maidre absolvēja senās mūzikas interpretācijas kursus. Kopš 2014. gada viņa ir Pērnavas starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla mākslinieciskā vadītāja. Aktīvu koncertdarbību viņa apvieno ar pedagoģiju, mācīdama ērģeļspēli Igaunijas mūzikas akadēmijā. Ines Maidre ir arī Grīga akadēmijas un Bergenas universitātes asociētā profesore. Aizvadītajos divdesmit gados viņa ir piedalījusies daudzos starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidāfrikā; vadījusi meistarklases ērģelnieku konferencēs un vasaras kursos Eiropā un Amerikā. Bieži viņa piedalās kā soliste ērģeļkoncertu atskaņojumos ar orķestri un ansambļos.  

Koncertā Ugāles baznīcā skanēs baroka ērģeļmūzika, kuŗas autori ir J. P. Svēlinks, G. Mufats, D. Bukstehūde, J. S. Bahs, G. Bēms.

Ugāles baznīcas ērģeles ir šedevrs, kura tapšanā no 1697. līdz 1701. gadam rokas pielika mums nezināms galdnieks, darinādams korpusu; Mihaela Markvarta darbnīcā Ventspilī tapa visizsmalcinātākie kokgriezumi, bet Kuldīgā Kornēlija Raneusa darbnīcā tapa pašas ērģeles. Diemžēl zeltītājs nepaspēja pielikt fināla akordu un kokgriezumi palika nekrāsoti un nezeltīti. 2005. gadā instruments ir restaurēts Ugāles ērģeļbūves darbnīcā. Visīstākā kurzemniece ar Dancigas-Kēnigsbergas tradīcijas raksturu. Atšķirībā no Ziemeļvācu skolas, Austrumprūsijā jau baroka laikos reģistrus kombinēja ar īsti romantisku vērienu, vienmēr lietojot vairākus viena augstuma reģistrus. Arī Ugāles ērģeļu 28 reģistri, tostarp 4 mēļu balsis, sniedz pārsteidzošas kombināciju iespējas.

Raksta autors – Jānis Kalniņš (Rakstā saglabāts autora stils vecajā ortografijā)