Treneres darbs attīsta radošumu

Bērnu un jaunatnes sporta skolas trenere Adelīna Anna Ziemele vairākas reizes nedēļā dodas uz Zūru pamatskolu, kur 1.–2. klašu skolēniem vada sporta pulciņu, bet 3.–5. klases audzēkņiem organizē vieglatlētikas treniņus.

Adelīna jau kopš bērnības ar sportu ir uz “tu”, jo vecāki ir cieši saistīti ar šo jomu. “Sporta pasākumi mūsu ģimenē bija ikdiena. Piemēram, devos līdzi mammai uz basketbola treniņiem. Man patika, ka bijām aktīvi, nekad nebija tā, ka mēs sēdētu mājās.” Trenere savas sportiskās gaitas sāka ar mākslas vingrošanu, pēc tam pievērsās šorttrekam, basketbolam un vieglatlētikai. Labi padevās tāllēkšana un sprinta distances. Vieglatlētikā Adelīna trenējās Tārgalē, bet basketbolā – Ventspilī. “Mums bija brīnišķīga komanda un treneri, kuri mūs saturēja kopā. Vidusskolā vieglatlētikā vairs netrenējos, bet basketbols palika, tas visu laiku ir vijies man līdzi – līdz pat šim brīdim.

Es ikvienam iesaku sportot jau no mazotnes, jo man, pateicoties sportam, nav problēmu ar disciplīnu. Ja man kaut kur ir jābūt, es būšu, tur nav divu domu, jo zinu, ka nedrīkstu kavēt. Mūsos visos ir iekšējais slinkums, bet, ja saņemies un izdari to, kas tiek prasīts, pēc tam esi gandarīts par to.” Sports attīstīja arī komunikācijas spējas, jo bija jāprot sadarboties ar komandas biedriem un citiem vienaudžiem. Adelīna iemācījās arī plānot savu laiku, tāpēc tagad var visu pagūt. Sports nostiprināja veselību, un tagad, ja ilgāks laiks jāpavada pie datora, nesāp mugura, bet, ja arī ir kādas problēmas, viņa zina, pie kā vērsties un ko darīt, lai atkal būtu formā. Adelīna piebilst, ka mūsdienās ir ērti izmantojamas viedierīces, kuras atgādina, ja esi pārāk ilgi aizsēdējies, un tad var piecelties no galda un izkustēties. Viņa to dara, strādājot “Kurzemes Radio”, kur vada pēcpusdienas programmu “Kūlenis FM”, kas ir veltīts kultūrai, mūzikai un sportam. Bieži tiek intervēti mūziķi, un Adelīna to dara profesionāli, jo Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē apgūta komunikāciju zinātne, bet nupat pabeigtas studijas Rīgas Stradiņa universitātē un viņa kļuvusi par veselības sporta speciālisti. Šīs zināšanas palīdz arī treneres darbā. “Spilgti atceros pirmo treniņu, kuru vadīju. Devos uz to ar domu, ka tikšu galā ar 3. un 4. klases ķipariem, jo viņi būs klausīgi un būs cieņa pret treneri, tomēr sapratu, ka viss nav tik vienkārši. Katram bērnam ir savs raksturs, ir nepieciešama gan individuāla pieeja, gan jāprot audzēkņi motivēt darboties kopā. Šis ir otrais gads, kopš esmu trenere. Nu es zinu, ko šis darbs prasa no manis, turklāt arī bērniem ir jāadaptējas pie jauna trenera – tas nav nemaz tik viegli, kā varētu šķist. Pieaugušajam ir jāiegūst savu audzēkņu uzticība.”

Vadot sporta pulciņu, Adelīna māca iemīlēt kustības, tāpēc bērni ne tikai skrien, bet arī rāpo, staigā, met un ķer. Tas nav stāsts par sacensību garu un tiekšanos pēc rezultātiem, bet sportošanas prieku un labi pavadītu laiku. “Trenerim ir sarežģīts uzdevums – viņam jāpārspēj videospēles, kas tik ļoti aizrauj jauno paaudzi, lai gan man jau šķiet, ka īstās emocijas, kas rodas sportojot, un sadarbība ar draugiem pārspēj jebkuru spēli. 1. un 2. klašu audzēkņiem, kā esmu ievērojusi, ļoti patīk izmēģināt kaut ko jaunu un piedalīties sporta pulciņa nodarbības. Laikam treneris būs tas, kurš spēs ieintriģēt nedaudz vecākus skolēnus apmeklēt sporta skolu, paskaidrojot, kāpēc tas būtu nepieciešams un ko varēs sasniegt. Bērni kā tādi ir zinātkāri, viņiem ir interese par to, kas notiek treniņos. Daudziem iepatīkas šis process, piemēram, tas, ka var izmēģināt jaunas disciplīnas – vieglatlētika tādā ziņa ir ļoti pateicīga, jo kādam patiks skriet, kādam augstlēkšana vai tāllēkšana. Šī disciplīnu dažādība arī ir labs motivators – tāpat kā sacensības. 3. un 4. klase jau ir tas vecuma posms, kad gribas sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus, bērni pēc sacensībām aktīvi komunicē un apspriež, kā kuram veicies. Man kā trenerei ir bauda redzēt, ka sacensībās audzēkņi startē no sirds un viņiem rūp, kā veiksies.”

Adelīna lepojas ar sporta skolas jauno vieglatlētu labajiem sasniegumiem un lielajām darba spējām. Zūru pamatskolas vecāko klašu audzēkņus trenē Aivars Čaklis, un abi treneri veiksmīgi sadarbojas. “Mēs, novada sporta skolas treneri, sacensībās nedalām bērnus, varam palīdzēt ikvienam no viņiem, ja ir nepieciešams atbalsts. Treneres darbs manī attīsta radošumu, visu laiku saņemu jaunības enerģiju, mācos domāt plašāk, bērni mani iedvesmo. Katram, protams, ir savs raksturs, bet kopumā viņi ir mīļi, sirsnīgi, atvērti un patiesi. Sacensībās jo īpaši izjūtu savu audzēkņu paļaušanos uz mani, viņiem ir svarīgi, ka es skatos, komentēju un atbalstu. Un tad, ja ir izdevies sasniegt labus rezultātus, visas nedienas pagaist kā ar burvju nūjiņas palīdzību.”

Adelīna dzīvo Kuldīgas pusē, Ķikuru ciemā, tādēļ vakaros Kuldīgā vada funkcionālos treniņus dāmām. Vasarā tie notika ārā, bet tagad – telpās. Par savu fizisko formu viņa rūpējas, vingrojot mājās, trenējoties trenažieru zālē un spēlējot basketbolu veterānu komandā. “Es noteikti iesaku ikvienam Ventspils novada iedzīvotājam atrast savu veidu, kā izkustēties. Un nevajag nobīties, ja uzreiz neizdodas atrast piemērotāko nodarbošanos. Ja tu ar sakostiem zobiem apmeklēji trenažieru zāli, izmēģini ko citu, piemēram, peldēšanu, slēpošanu, skriešanu vai nūjošanu. Kad tiks atrasts īstais sportošanas veids, būs pozitīvas emocijas, varēs iegūt domubiedrus, “noķert” brīnišķīgas sajūtas ķermenī. Jūs būsiet pārsteigti, cik daudz tas spēj paveikt, turklāt kustības dos pārliecību par sevi – cilvēks sāks sevi novērtēt. Pierašana pie sportiskām aktivitātēm sākas aptuveni pēc trim mēnešiem, tāpēc ir vērts pamēģināt un nepadoties. Sāciet ar pastaigām ātrākā tempā, pēc tam atrodiet treneri, ar kuru var pakonsultēties, kāda slodze būs piemērota tieši jums.”