Pirms Latvijas simtgades svētkiem Popes skolā viesojās ventiņsieva un stāstniece Līga Reitere. Vecāko klašu skolēni vēra vareno muižas pūra lādi, no kuras izcēla gan 11.–13. gadsimta senās rotas – kaklariņķus, rokassprādzes, redzenus, gan 18.–20. gadsimta saktas, sleņģenes, jostas.

Īpašu uzmanību izpelnījās krāšņās saktas un gredzeni. Par katru lietu Līgai bija ko stāstīt, aizraujot klausītājus tik ļoti,ka skolēni arī vēlējās iegūt savā īpašumā šadas rotas. Izrādās, tas nav neiespējami, jāapmeklē meistarklases un jācenšas pagatavot savu rotu.
Lai bērni labāk varētu izprast seno gadsimtu ģērbšanās tradīcijas, puisis un meita tika ietērpti tā laika ģērbā. Kā senos laikos puiši palīdzēja savam biedram uzvilkt kreklu, apjozt jostu, pielikt nazīti un ragu. Meitenes tai laikā lika uz pleciem meitai villaini, sprauda saktas, lika vainagu, vilka pirkstos gredzenus. Uz brīdi likās, ka esam filmas “Pūt, vējiņi” uzņemšanas laukumā.
Stāstniece aicināja kopt latviskās tradīcijas, neaizmirst svinēt gadskārtu svētkus, domāt, runāt un rīkoties kā īstam latvietim.
Savukārt, jaunāko klašu skolēni tradīciju stundā iepazinās ar dažādiem mūzikas ritma rīkiem un izdancoja latvju dančus. Tā dancoja, ka mati plīvoja un sviedri plūda!
Pēc nodarbībām bērni jutās gandarīti un patīkami noguruši. Skolēnu izteiktie atzinumi:
“Man ļoti patika pūra lādes stāsti. Nemaz nezināju, ka meitenes jau 15 gadu vecumā izdeva pie vīra.”, “Senos laikos gan cilvēka mūžs bija īss, žēl.”, ”Nez, kā meitas varēja darbus padarīt – visi pirksti gredzenos?”, “Man tik ļoti patika danči, tā griezos, ka galva uz pleciem neturas!”, “Kad vēl mēs varēsim tādās nodarbībās piedalīties?”, ”Atbrauciet vēl!”
Un Līga solīja atbraukt.
Atzinumi un jautājumi liecina par to, ka skolēniem šādas stundas ir aizraujošas un interesantas, ka bērni labprāt piedalās  netradicionālās nodarbībās, kas  ilgi paliek atmiņā, īpaši, ja tās vada tik atraktīvi kā to dara Līga Reitere.