Piemiņas akmeņi Ances pagasta pirmajām skolām

30. septembrī tika atklāti piemiņas akmeņi Ances pagasta pirmajām skolām. Uzsākot projektu, pat necerējām uz tik lielu cilvēku ieinteresētību un atbalstu: kā emocionālu, tā praktisku un finansiālu. Tas tikai norāda uz projekta aktualitāti. “Kultūrvēsturiskie piemiņas objekti pirmajām Ances pagasta skolām” – tā Rindas draudze nodēvēja savu projektu, kas guva finansiālu atbalstu pašvaldības projektu konkursā “Mēs savā novadā.”

Finansējums ļāva pasūtīt granīta plāksnes Roberta Žolnas akmeņkaļu darbnīcā. Visus pārējos darbus paveica paši cieminieki. Lielu pretimnākšanu izrādīja uzņēmējs Sandis Kuģenieks, ziedojot savu jaudīgo tehniku akmeņu transportēšanai un uzstādīšanai. Jāsaka, akmeņu meklēšanā iesaistījās daudzi, īpaši virpnieki. Lai akmens neiegrimtu kultivētajā laukā, pamatu vajadzēja ieliet stabilu. Paldies vīriem, kas betonēja un flīzēja: Mārtiņam, Marekam, Jānim, Oskaram. Tiklīdz akmens bija atvests, rūpes par vietas iekārtošanu un apstādījumiem uzņēmās virpnieces Māra, Daiga, Dace, sakot: “Vai tad mums grūti? Tepat jau līdzās dzīvojam, garām braucot aplaistīsim!” Savu roku pielika arī Uldis, izpļaujot vietu. Didzis atveda melnzemi. Paldies visiem rūķiem! Paldies arī ziedotājiem Gaidai, Dzintrai, Anitai, Ilzei, Jānim.

Savukārt Rindas lielais akmens skaisti papildina jau esošo koka izkārtni, kas vēsta, ka šeit ir Rindas skola. Par vietas iekārtošanu rūpējās Gestu ģimene, pamatnē uzberot akmens šķembu klājumu. Viņi, kā nekā, jūtas morāli atbildīgi par šo vietu, jo ir privatizējuši bijušo skolu. Ēka ir labi uzturēta, mūsdienīgi pārbūvēta, uz jumta saules paneļi… Jānis ļoti nopriecājās par akmens ideju: “Zini, manis vairs nebūs, tevis nebūs, bet akmens stāvēs!”

Labs un derīgs darbs izdarīts – šos vārdus tajā sestdienā daudzi teica cits citam. Mēs to izdarījām. Izdarījām kopā. Vai tas nav brīnišķīgi?! Izrādās, nemaz neesam tik vienaldzīgi un tik neiekustināmi. Kopt vēsturisko atmiņu iespējams tikai, ja ir interese. Un interese ir!

Selga Puriņa
Publicitātes foto