Esam aizvadījuši emocionāli ļoti skaistus svētkus – Latvijas simtgadi. Kurzemē saulīte bija vēlīga un uzspīdēja 18. novembrī, it kā apliecinot savu prieku par mūsu valsti.

	M. Indriksones un S. Brūveres foto

Šajā laikā mēs paspilgtināti ieraugām un izjūtam Latviju un arī sevi. Pieaugušo sarunās allaž uzsvērts, ka Latvija ir visskaistākā zeme uz pasaules. Kas to dara tik īpašu? Kad jautāju kādam, atbildes ir ļoti dažādas, bet viena no vairāk pieminētajām: “Latvijas daba!”.
Apzināmies, ka esam “zaļa valsts”, jo meži aizņem 52% Latvijas teritorijas. Esam valsts, kurā vienu novadu sauc par “Zilo ezeru zemi”, Latvijas upju tīklu veido vairāk kā 12 tūkstoši upju, mums ir ezeri, dīķi, purvi, pļavas, alas utt.  Mēs tiešām esam bagāti! Mēs te dzīvojam! Bet vai tikai mēs? Latvijas mežu un ūdenstilpju, pļavu un alu īstenie saimnieki ir citi – sīkie kukainīši, mazie kāpuriņi, putni, dzīvnieki, augi…
Mums bija vienreizēja iespēja tikties ar Latvijas Dabas muzeja speciālistiem Ugāles vidusskolā!
Dažāda veida lekcijās, praktikumos, piedalījās visu klašu skolēni, jo tēmu daudz: par Latvijas dzīvniekiem, par Latvijas kokiem un kukaiņiem! Par ūdens tilpju tīrību un par klimata pārmaiņām.
Uzdevumus veicām sadaloties komandās – gan vienas klases, gan dažādu klašu grupās.
“Visvairāk mums patika ekoloģiskā spēle – celt savu pilsētu un pelnīt punktus. Par vides piesārņojumu jau bijām mācījušies, bet lieliski ir atsvaidzināt zināšanas un papildināt tās ar jauniem faktiem un atziņām,” – tā Beāte 10. klase.
Mūs pašus visvairāk pārsteidza fakti, ka mēs ar ikdienā lietojamām praktiskām lietām ļoti piesārņojam dabu. Ausu kociņi, izmesti kanalizācijā, jūrā izveidojuši biezu nosēdumu slāni.
Par klimata izmaiņām runājot, izrādās, ka govis rada vislielāko – 18% no kopējā ogļskābās gāzes izplūdes daudzuma, kas pārsniedz pat transporta līdzekļu radīto. Turklāt govis ražo arī citas siltumnīcas efektu veicinošas gāzes – 37% antropogēnā metāna (lielākā daļa rodas atgremotājlopu gremošanas rūgšanas procesos), 65% kopējās antropogēnā slāpekļa oksīda emisijas (rodas no kūtsmēsliem), 2/3 antropogēnā amonjaka izplūdes, kas ievērojami veicina skābā lietus attīstīšanos, kā arī palielina skābju līmeni ekosistēmās.
Prognoze, ka 2025. gadā 64% zemeslodes iedzīvotāju problēmatiska būs pieeja saldūdenim, ir drūma un biedējoša. Mums tad vēl nebūs pat 30 gadu! Mums visiem jābūt atbildīgiem jau tagad par to, ko nodarām dabai!
Cits lektors apgalvoja, ka Latvijā ir vairāk kā 12 tūkstoši kukaiņu sugu! Pirmajā mirklī likās, kā var būt tik ļoti daudz? Tomēr ir. Kukaiņu “sadarbība” ar cilvēku arī ir ļoti dažāda – vieni ir lieli palīgi, citi neitrāli, bet vēl kādi kaitīgi un slimības izraisoši.
Intervējot jaunāko klašu skolēnus par gūtajiem iespaidiem, sapratu, cik ļoti nozīmīga viņiem ir bijusi šī diena. Sākumskolas skolēnu atsauksmes ir pozitīvas, emocijām pārbagātas, un, galvenais, katram gribas izstāstīt savu pieredzi. Lielu ievērību guvuši atvestie dzīvnieku izbāzeņi. Redzēt bebru tik tuvu un izpētīt bebra pleznas, plakano asti un dzeltenos, garos zobus nevar katru dienu. Skolēni pārsteigti par eža sīko astīti un bizamžurkas garo asti. Viņi arī atklāti atzīstas, ka domājuši, ka bebrs ēd tikai zivis. Daudzi ir redzējuši bebru krāvumus un lepni stāsta, ka redzētā vieta noteikti ir ekoloģiski tīra, jo bebrs dzīvo tikai tādā.
Visvairāk mani pārsteidza Marta, jo viņa nolēmusi ar ģimeni – mammu, tēti un brāļiem braukt uz Latvijas Dabas muzeju. Jau esot nolemts, kad. Cik laba reklāma muzejam, vai ne?

Arta Arnita Rone, 12. klase