Ceļu šķūrēšanai un greiderēšanai izmanto ārpakalpojumus

Ceļi ir viens no svarīgākajiem infrastruktūras objektiem, un iedzīvotāji palaikam interesējas par to uzturēšanu. Kā tas notiek, skaidro novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks.

Kopējais pašvaldībai piederošo ceļu garums ir 800 km, bet šis skaitlis mainās, jo ir gadi, kad pašvaldība dažus ceļus nodod “Latvijas Valsts mežu” pārziņā, savukārt citkārt tie tiek pārņemti no uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi”. No minētajiem 800 km 61 kilometrs ir klāts ar melno segumu, pārējie ir grants ceļi un tādi, kuriem pašlaik nav nekāda seguma. “Visvairāk ar melno seguma jeb asfaltu klāto posmu ir Vārves pagastā – 9 km, 8,1 km Tārgales pagastā un 6,4 km Ugāles pagastā. Savukārt Piltenē 2,1 km garā posmā ir ieklāts betona bruģis. Ja skatāmies, kā sadalās ceļu garums pa pagastiem, tad Tārgalē ir 159 km no pašvaldības īpašumā esošo ceļu kopgaruma, Vārvē 92 km, Piltenē 76 km.

Tagad esam gatavi no “Latvijas Valsts ceļiem” pārņemt ceļus 19 km kopgarumā, tostarp trīs kilometrus klātus ar melno segumu,” saka domes priekšsēdētājs. Kopš 2009. gada Valsts autoceļu fonda atvēlētie līdzekļi praktiski nav pieauguši. Agrāk tie bija 580 000 eiro, bet tagad – 616 000 eiro gadā.

Tā kā pašvaldība apsaimnieko 800 km ceļu, var izrēķināt, ka viena kilometra uzturēšanai gadā var tērēt ne vairāk kā 770 eiro. Saprotams, ka šī summa nav pietiekama, lai veiktu būvniecību, līdzekļi daļēji pietiek tikai ceļu uzturēšanai. Viena kilometra viena gājiena greiderēšanas izmaksas ir 15–20 eiro – greiderējot ceļu atkarībā no tā platuma, gājienu skaits ir dažāds, tātad summa dubultojas vai pat trīskāršojas. “Tiem 11 ceļiem 19 km kopgarumā, kurus pārņemsim no valsts, uzturēšanas izmaksas piecus gadus būs lielākas – 1056 eiro gadā. Neraugoties uz ierobežotajiem finanšu resursiem, pašvaldība pēdējo gadu laikā ir atjaunojusi 45 km grants seguma ceļu – arī piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu uzņēmējdarbības attīstībai. 3 km ceļa posmiem esam no jauna uzklājuši asfalta segumu. Savukārt ceļiem 3,5 km garumā ir veikta dubultā virsmas apstrāde, izmantojot bitumenu un šķembas, līdz ar to ir novērsta putēšana. Protams, gribētos vairāk, bet, kā jau minēju, nauda, ko saņemam no valsts, pietiek tikai ceļu uzturēšanai, nevis būvniecībai,” skaidro Aivars Mucenieks, piebilstot, ka dubultās virsmas apstrādes metode ir lētāka par asfaltēšanu, tādēļ katru gadu paredzēts to izmantot vairāku ceļu posmu atjaunošanai. Šogad prioritārs ir Cirpstenes ceļš Vārves pagastā. Ja atkal izdosies piesaistīt Eiropas finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai, ir paredzēts sakārtot trīs ceļu posmus – vienu Tārgalē, divus Vārvē. No 11 ceļiem, kurus novada pašvaldība pārņems no valsts, pieci atrodas piekrastē, tāpēc tie ir izmantojami tūrisma attīstībai, un arī šo grants ceļa posmu pārbūvei ir plānots izmantot Eiropas Savienības finansējumu.    

Par ceļu uzturēšanu, atgādina domes priekšsēdētājs, atbild pagastu pārvaldnieki. Tas nozīmē, ka tad, ja sniegs apgrūtina pārvietošanos, jāvēršas pie viņiem. Vairākos pagastos ir tehnikas vienības, kas var izšķūrēt ceļus, bet lielākoties šim nolūkam tiek izmantots ārpakalpojums. Pašvaldība katru rudeni izsludina iepirkumu, un uzvarētāji ziemas periodā atbrīvo braucamo daļu no sniega. Pagājušajā gadā tika uzsākta iepirkuma procedūra, lai iegādātos traktoru Ugālē, ar ko būtu ērtāk izstumt sniegu daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos un notīrīt gājēju ietves, bet globālās situācijas dēļ šī spēkrata piegāde kavējas, un, visticamāk, pašvaldība traktoriņu saņems jūnijā. Traktortehnikas pagaidām nav arī Zirās un Zlēkās, bet šajos pagastos nepieciešamība pēc tās nav tik lielā kā Ugālē. Ja ir apgrūtināta valsts ceļu izbraukšana, iedzīvotāji var zvanīt pa tālruni 80005555. “Es pats esmu izmantojis šo numuru, un ir bijusi atsaucība. Ja runājam par ceļu greiderēšanu, jāsaprot, ka to nevar darīt jebkurā dienā. Šim nolūkam nebūs piemēroti lietaini laikapstākļi, arī sals, tāpat, ja ceļš būs izšuvis un ļoti sauss, nav jēgas greiderēt. Vislabāk, ja segums ir nedaudz mitrs, bet ne pārlieku slapjš un izkaltis. Pavasaros, kad ceļi sāk “rūgt”, atliek vēlēt šoferiem pacietību, līdz rodas iespēja nogreiderēt kritisko posmu. Arī greiderēšana ir ārpakalpojums, izņemot Jūrkalni, kur tas tiek izdarīts pašu spēkiem. Iedzīvotāji man un kolēģiem zvana par situāciju uz ceļiem, esam informēti gan par to, kas notiek ziemā, gan vasarā,” norāda Aivars Mucenieks. Domes priekšsēdētājs piebilst, ka pašvaldības pārziņā ir 26 tilti, visvairāk Tārgales pagastā, kur ir deviņas šādas būves, četri atrodas Ances pagastā. Veicot apsekošanu, secināts, ka pieci no 26 tiltiem atzīti par ļoti sliktā stāvoklī esošiem, tāpēc šogad ir paredzēts vismaz vienu no tiem sakārtot. Tas notiks Tārgales pagastā. Iepirkums jau ir veikts, bet pagaidām nav apstiprināti Ministru kabineta noteikumi aizdevumu saņemšanai tiltu un ceļu pārbūvei.