Jūrkalnē atklāj Latvijā vienīgo “Vētru muzeju”
Jūrkalnē atklāj Latvijā vienīgo “Vētru muzeju”
1. decembrī Jūrkalnes tautas nama otrajā stāvā atklāja Latvijas zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīciju “Vētru muzejs”. Svinīgajā pasākumā piedalīsies personas, kuras veicinājušas ekspozīcijas tapšanu, arī Zemūdens arheoloģijas centra pārstāvji un biedrības “Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija” aktīvisti.
 |
Par Latvijas zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcijas paraugu izmantoti izstādes “Kuģi dzelmē” materiāli, kas līdz 2012. gadam bija aplūkojami Jūrmalas pilsētas muzejā un guva plašu apmeklētāju atsaucību, saņemot arī Jūrmalas pilsētas domes “Gada balvu kultūrā 2006” par izcila kultūras projekta realizēšanu. Kopš izstādes slēgšanas pirms četriem gadiem līdzīgu projektu un apskates objektu Latvijā nav bijis, tādēļ Jūrkalnes “Vētru muzejs” ir valsts mēroga inovācija.
Jūrkalnes pagasta tautas nama otrajā stāvā izveidotais muzejs, kas vēsta arī par Baltijas jūras stihijas upuriem, papildināts ar pludmalē atrastajām un no dzelmes izceltajām senlietām. Ēkas otrais stāvs izveidots kā improvizēts nogrimis burinieks, tādēļ apmeklētāji varēs apskatīt un izjust zemūdens kultūrvēsturisko mantojumu, akcentējot kuģu vrakus, kas atrodas Jūrkalnes krastos. Ekspozīcijā ietilpst nirēju ekipējums un atribūtika, foto un video materiāli no jūras dzelmes, zemūdens atradumi. Skaņas un apgaismojums noārda tiltu starp vēsturi un mākslu. Izstādes telpā ir radīta vide kā jūras dzelmē, ļaujot “ienirt” un ielūkoties “nogrimuša vraka” tilpnē.
Līdzekļus projekta “Latvijas zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcijas “Vētru muzejs” ierīkošana un apkārtnes labiekārtošana” īstenošanai piešķīra Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Projekta budžets ir 39 704,63 eiro, pašvaldība finansē 10% no kopējām izmaksām.
Izstāžu telpas atjaunošanu veica SIA “AB Būvniecība”, ekspozīcijas dizaina projektu īstenoja Ģirts Boronovskis, SIA “A-Z darbnīca” un SIA “Aspired”, teritoriju labiekārtoja SIA “Ventbetons-V”, bet dizaina projekta izstrāde un autoruzraudzība bija uzticēta Ģirtam Boronovskim.
