“Mīļās mājas” – pasākums novada skolēniem

   Pirmajā darbdienā pēc brīvlaika Ugāles vidusskolā pulcējās 7., 8. klašu skolēnu komandas no visām novada skolām, lai piedalītos kompetenču pieejā balstītā pasākumā “Mēs lasām kopā”, kuru organizēja latviešu valodas un literatūras metodiskās apvienības vadītāja Māra Plūksna sadarbībā ar mācību priekšmeta skolotājiem.

   Šī gada tēma “Mīļās mājas”. Uzrunājot skolēnus, M. Plūksna rosināja padomāt, kas ir tā vērtība, kas cilvēkam tiek dota. Tā ir šodiena, kas veidos rītdienu… Un visi vēlamies, lai rītdiena būtu gaiša un mierīga. Mieru un gaišumu rada tuvie cilvēki, ģimene, mājas. Otra lielākā vērtība ir Brīvība. Par to ir sapņots un runāts jau sen, bet ilustratīvāk to redzam Eduarda Veidenbauma dzejā, ko viņa jubilejas 150. gadadienā skandēja teju visā Latvijā. Kompetenču pieejas paraugstundu šī dzejnieka pirms vairāk kā 100 gadiem rakstītu darbu izpratnei un saistībai ar mūsdienām sniedza 11. klases skolēni literāri muzikālā kompozīcijā, kurā piedalījās pats dzejnieks Teodora atveidojumā. Kompozīcijas nobeigumā – U. Marhileviča un I. Fomina “Brīvību, brīvību Tēvzemei nelūdzam, pieprasām!”

    Emocionālais lādiņš bija saņemts – nu skolēni pēc izlozes principa varēja veidot komandas un doties pie savu uzdevumu izpildes.

    Praktiskajam uzdevumam no katras komandas tika izvirzīti 3 dalībnieki, kuriem no kartona kastēm, izmantojot arī citus pieejamus materiālus, jāuzbūvē ēku un jāprezentē to.

Pārējie komandas locekļi tikmēr pildīja teorētiskus uzdevumus. Daži no tiem: iedomāties, ka esi gliemezis, ko jauku un mīļu tu glabātu savās mājās, vai iejusties kaimiņu (sābru) lomā un uzrakstīt, ko viņi varētu teikt par tavām mājām. Doto J. Jaunsudrabiņa tekstu “Mūsmājas” vajadzēja salīdzināt ar autora ilustrāciju un pastāstīt, kas katram tuvāks – teksts vai zīmējums un kādēļ. Interesants, bet ne tik viegls uzdevums – uzrakstīt akrostihu – dzejoli, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai vārdkopu; šoreiz tas bija “Dzīvo šiki”. Kādam Ā. Elksnes dzejolim par māju pavasara saulē bija “izkusuši” darbības vārdi, kuri jārestaurē; kā nu kuram veicās…, bet kopumā ņemot ne slikti!

    Laiks pagāja nemanot, arī būvnieki ar savu uzdevumu tikuši galā un bija gatavi prezentēt to, raksturojot, kam šī māja ir paredzēta, ko tā piedāvā papildus. Viena grupa bija pat izprojektējusi māju pasaules un sabiedrības populārām personām.

    Pasākuma noslēgumā ikviens saņēma M. Plūksnas pateicību par radošu un aktīvu darbošanos latviešu valodas pēcpusdienā “Mēs lasām kopā” ar atziņu ka “Mājas ir nopelnījušas mūsu svētīgās lūgšanas”. Bet nemateriālā vērtība ir tā, ka skolēni guva pieredzi kā saprasties svešā grupā, kā sadarboties, kā sadalīt pienākumus, kā izvēlēties grupas vadītāju un galu galā – kā dzīvot savā mājā un būvēt savu māju. Galvenais, ka paveiktais šeit netika vērtēts ar konkrētiem punktiem vai atzīmēm. Vēlme nākamgad atkal pulcēties Ugālē!