Moricsalas mazskartais mežs ir īpaša vērtība   

Novada pašvaldība ir iesaistījusies starptautiskajā projektā “Ezeru pārvaldība un apsaimniekošana Kurzemē un Ziemeļlietuvā” (Live Lake). Pašvaldības kopējais budžets projektā ir 56 338,62 eiro. 12 098 eiro izmantoti, lai iegādātos niedru pļāvēju ar aprīkojumu, kuru izmanto Usmas ezerā.

Projektu uzsāka īstenot 2021. gada 1. martā, tas noslēgsies 2023. gada 28. februārī. Pašlaik, kā norāda Attīstības nodaļas vadītāja Ginta Roderte, tiek izstrādāti Usmas un Puzes ezera ekspluatācijas noteikumi. Usmā to dara Daugavpils Hidroekoloģijas institūta speciālisti, bet Puzē – SIA “Saldūdeņu risinājumi” darbinieki. Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāvji vāca paraugus Usmas ezerā, tas ir, veica pētniecisko kontrolzveju, izmantojot “Nordic” daudzacu žauntīklus, ņēma ūdens paraugus, mikroskopisko aļģu, zooplanktona, zoobentosa un zivju paraugus, kā arī veica elektrozveju. Atbilstoši kontrolzvejas rezultātiem sagatavots zivju krājumu raksturojums, novērtēts zivju sugu sastāvs un relatīvās biomasas, arī zivju barības bāze un ezera ūdens kvalitāte, bet saimnieciski nozīmīgajām zivju sugām aprēķināts augšanas ātrums un barošanās paradumi, izpētīti ūdensaugi. Bez iepriekš minētā Usmas ezera ekspluatācijas noteikumos jāiekļauj, jāapkopo informācija par ezera vēsturiskajiem datiem, ūdenstilpes iespējamo izmantošanu un jāanalizē publiskās piekļuves iespējas, kā arī jāizstrādā ezera ūdens virsmas zonējums, nosakot, kur var atrasties peldbūves, kur drīkst braukt ar ūdens motocikliem, kur zvejot, kur ir peldvietas, kur vieta jahtām, un jāizstrādā kartogrāfiskais materiāls pa krasta līniju un īpašuma robežām utt.

Par šo visu un vēl citiem jautājumiem tika runāts Usmā, viesu namā “Vienots veselumā”, jo šogad savu 110. jubileju svin Moricsalas dabas rezervāts un mediju pārstāvjiem bija iespēja nokļūt Moricsalā. Ikdienā aizsargājamā teritorija apmeklētājiem nav pieejama. Turp dodas vien Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbinieki, dodot iespēju šovasar salu izpētīt entomologiem, mikologiem un botāniķiem. DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte pastāstīja, ka arī Usmas ezers aizaug, tajā palielinās barības vielas, samazinās ūdens caurspīdīgums, ezerā ir virkne retu augu, kuriem šāda teritorija vairs nav piemērota, tieši tāpēc ir svarīgi, ka ezeru var attīrīt, izmantojot niedru pļāvēju. Arī DAP ir iesaistījusies projektā “Ezeru pārvaldība un apsaimniekošana Kurzemē un Ziemeļlietuvā” (Live Lake), tāpēc pagājušajā gadā veikta piesārņojuma izpēte – zemūdens drons palīdzēja noskaidrot, kādi sadzīves atkritumi atrodas ūdenstilpē. Pētījuma laikā secināts, ka ezerā ir augsts dūņu slānis, bet atkritumu apjoms bijis neliels. Pārvalde ir iegādājusies gruntsūdeņu līmeņa mērītājus, trešā aktivitāte saistīta ar rezervāta uzraudzību. DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietnieks Raits Čakstiņš informēja, ka Moricsalā uzstādīs divas stacionārās kameras, kuras notiekošo fiksēs visu laiku, un trīs pārvietojamās meža kameras. “Liels paldies Usmas uzņēmējiem un vietējiem iedzīvotājiem, kuri ne tikai uzmana šo teritoriju, bet arī informē cilvēkus, kur ko var darīt,” sacīja Dace Sāmīte.

Mediju pārstāvjiem bija retā izdevība apskatīt mazu daļiņu no 83 hektārus lielās Moricsalas. Turp viņus no Elkraga aizveda Raits Čakstiņš, pa ceļam paskaidrojot, ka lietpratēji var noteikt, ja kāds ir nelikumīgi centies apmeklēt salu. Par to liecina arī niedru stāvoklis. Pirmie pētnieki, kas 1846. gadā apmeklēja salu, bija Puzes mācītājs un entomologs Heinrihs Kavals un Zlēku mācītājs Georgs Bitners. Abus kungus pārsteidzis pirmatnējais mežs. “Godīgi sakot, Moricsalas mežu mēs tomēr nevaram saukt par pirmatnēju, jo tas ir cilvēka ietekmēts, bet mazskartākais valstī tas gan ir,” uzsvēra Dace Sāmīte, piebilstot, ka Moricsala ir vairāk stāsts par cilvēkiem un viņu likteņiem. Moricsalā ir vairāk nekā 200 gadu senas priežu audzes, daudzi no šiem kokiem ir dižkoki, tāpat kā ozoli, kuru skaits gan samazinās. Dižkokos, norādīja Dace Sāmīte, dzīvo daudzu sugu īpatņi, kurus ikdienā neredzam, tostarp kukaiņi, ķērpji, sūnas.