Izzini, izgaršo un izspēlē Jelgavu!

Šādu uzaicinājumu Popes pamatskolas skolēni saņēma jau rudenī, bet to, ko tas nozīmē, iznāca uzzināt tikai tagad. Dzelzceļa muzejs aicina visus iepazīt ne tikai Jelgavu, nodarbības ir arī karjeras stundas.

Iepazīt Jelgavu skolēni devās uz Dzelzceļa muzeju, kur vispirms tika iepazīstināti ar dzelzceļa vēsturi Latvijā. Pēc tam darbs grupās, jo katrai grupai , noskatoties filmu, bija jāuzzina vairāk par vienu dzelzceļa profesiju: stacijas dežurants, bremžu kurpju licējs, tvaika lokomotīves mašīnists. Pēc tam grupas prezentēja savu darbu un stāstīja pārējiem par uzzināto.

“Muzeja gide mums pastāstīja par pirmajiem dzelzceļiem Latvijā, par dzelzceļa stacijām, par to, cik svarīgi ir starpvalstu dzelzceļu sakari.” (Katrīna Anna)
“Uzzināju, ka ir pieci sliežu izmēri, ka mašīnistam jābūt ļoti uzmanīgam. Mana grupa iepazinās ar tvaika lokomotīves vadītāja profesiju, viņam ne tikai jāvada vilciens, bet jāseko, lai pietiktu ogles un  vilciens neapstātos.” (Toms)

Izgaršot Jelgavu devāmies uz Karameļu darbnīcu, kurā meistari gluži kā triku rādīja, kā top karameles. Izrādās , ja kāds vēlas kļūt par karameļu gatavošanas meistaru, var braukt uz Jelgavu uz Karameļu darbnīcu mācīties. Un katram bija iespēja pagatavot savu karameli dažādās formās.

“Ienākot telpā, viss tik saldi smaržoja, un karameļu bija ļoti daudz!” (Sentis)
“Interesanti, ka karameļu krāsu iegūst tikai no dabīgām vielām, piemēram, zaļo no spinātiem un nātrēm, oranžo  un sarkano no burkāniem, bet balto, tikai mētājot karameli kā triku meistars.” (Augusts)
“Tā ir ļoti salda profesija.” (Daniela)

Bet izspēlēt Jelgavu, braucām uz Ādolfa Alunāna teātra muzeju. Vispirms iepazināmies ar teātra vēsturi Latvijā, izstaigājām teātra tēva dzīvokli, bet tad devāmies uz zāli, kurā uz improvizētas skatuves izspēlējām Alunāna laika kumēdiņus.  Skolēni izvēlējās režisoru, kurš iedalīja lomas, “aktieri” izvēlējās sev patīkamāko aksesuāru, un izrāde mazās ainiņās bez ģenerālmēģinājuma vārēja sākties.
Daži kumēdiņi bija jautri, citi mūsdienām nesaprotamāki, bet galu galā visiem bija gana smieklīgi, redzot uz skatuves savus skolas biedrus dažādās lomās.

“Mani iecēla par režisori, un mans uzdevums bija iedalīt lomas un pieteikt izrādi. Nebija tik viegli iedot lomu visatbilstošākajam skolasbiedram.” (Katrīna)
“Šīs nodarbības mīļākā daļa man bija kumēdiņu izspēlēšana, man bija pat divas lomas.”  (Sana)
“Es biju daktere, kura savu pacientu nosūtīja pie lopu ārsta, jo viņš visu dzīvē darīja kā dzīvnieks.” (Līga)
“Man patika visas nodarbības, bet visvairāk karameļu darbnīcā, jo tur bija saldi un garšīgi.”  (Elizabete)

Pēc ilgāka laika skolēni atkal bija izbraukuši no skolas, kas pats par sevi jau bija jautrs notikums. Mūsu skolas skolēni labprāt dodas ekskursijās, jo tā iepazīst vietas, kuras savādāk neapmeklētu. Un pēc ekskursijas daži  atzina, ka aizbraukt  Jelgavā lūgs savus vecākus kādā  saulainā vasaras  dienā.

Skolas koordinatore L. Kiršteine