Baltijas jūras ieguldījums cilvēku labbūtībā – ekosistēmu pakalpojumi jūrā

Baltijas jūras ieguldījums cilvēku labbūtībā – ekosistēmu pakalpojumi jūrā

2022-08-04, 12.46

Baltijas jūra jau izsenis ir spēlējusi būtisku lomu sabiedrības labbūtības veidošanā. Tā ir nozīmīga resursu un pārtikas nodrošinātāja, transporta ceļš, iecienīta atpūtas vieta un tai pašā laikā arī unikāla un trausla ekosistēma, kas nodrošina mājvietu 6000 mikroorganismu, augu un dzīvnieku sugām.

Baltijas jūras ekosistēmas dod ieguldījumu mūsu labbūtībā gan tiešā, gan netiešā veidā. Šai rakstā stāstam par redzamajiem un neredzamajiem labumiem, ko mums, cilvēkiem, sniedz Baltijas jūra jeb par ekosistēmu pakalpojumiem jūrā.

Kas ir ekosistēmu pakalpojumi?

Mūsu labbūtība un pat eksistence ir cieši saistīta ar ekosistēmu darbību un bioloģisko daudzveidību, taču dabas ieguldījums cilvēku dzīves kvalitātes veidošanā ne vienmēr ir viegli izmērāms. Bruņojušies ar apņēmību izstrādāt metodi dabas sniegto labumu sistemātiskai apzināšanai, zinātnieki nāca klajā ar ekosistēmu pakalpojumu pieeju.

Ekosistēmu pakalpojumus var raksturot kā visus ieguvumus, ko cilvēki saņem no dabas. Tos parasti iedala trīs lielās grupās: apgādes, regulējošie un kultūras pakalpojumi. Apgādes ekosistēmu pakalpojumi ir materiāli un enerģija, ko iegūstam no dabas, piemēram, pārtika, vēja un ūdens enerģija. Regulējošie ekosistēmu pakalpojumi ir saistīti ar ekosistēmu īpašībām, kas nodrošina stabilu un labvēlīgu apkārtējo vidi, piemēram, koku spēja uzlabot gaisa kvalitāti. Trešā ekosistēmu pakalpojumu kategorija, kultūras ekosistēmu pakalpojumi, ietver visus nemateriālos labumus, ko iegūstam no ekosistēmām, piemēram, iespēju atbrīvoties no stresa vai iedvesmoties, pavadot laiku pie dabas.

Ekosistēmu pakalpojumu pieeja ļauj ne tikai sistemātiski pētīt ekosistēmu ieguldījumu cilvēku labbūtībā, bet arī rada iespēju tos ņemt vērā lēmumu pieņemšanā. Tas būtisks aspekts ilgtspējīgai un pārdomātai ekosistēmu apsaimniekošanai.

Ekosistēmu pakalpojumi jūrā

Jūra mums sniedz plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Daži no tiem ir viegli redzami un izprotami, piemēram, zivis, ko lietojam pārtikā (apgādes pakalpojums) vai iespēja nopeldēties jūrā karstā vasaras dienā (kultūras pakalpojums). Savukārt citi ekosistēmu pakalpojumi, jo īpaši regulējošie pakalpojumi, nav tik viegli saskatāmi un izprotami, tādēļ par tiem bieži vien pat neaizdomājamies. Piemēram, reti kurš no mums ikdienā domā par to, kā jūrā dzīvojošās gliemenes mūs nodrošina ar tīru ūdeni, veicot tā filtrāciju. Vai ka jūras un piekrastes ekosistēmas pasargā mūs no plūdu riskiem, veido stabilāku klimatu, uzkrājot sevī lielu oglekļa apjomu un pilda daudzus citus, cilvēces pastāvēšanai svarīgus pakalpojumus. Apbrīnas vērti ir arī apjomi, kādos jūras ekosistēmas un to iemītnieki spēj nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus. Piemēram, viena vienīga Baltijas jūrā sastopamā ziemeļu ēdamgliemene gada laikā var izfiltrēt ūdens daudzumu, kas ir līdzvērtīgs ūdens apjomam visā jūrā!

Svarīgi pieminēt, ka gan “redzamie”, gan “neredzamie” ekosistēmu pakalpojumi ir vienlīdz svarīgi – piemēram, ir pat grūti iztēloties, cik milzīgas klimata pārmaiņas mūs skartu, ja jūras un okeāni pēkšņi beigtu pildīt savas klimata regulējošās funkcijas.

Ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājums ir cieši saistīts ar dažādiem jūrā un piekrastē mītošajiem organismiem, ekosistēmās notiekošajiem procesiem, kā arī kopējo jūras vides stāvokli. Jo jūras ekosistēmas labākā stāvoklī, jo labākas to spējas mūs nodrošināt ar ekosistēmu pakalpojumiem. Diemžēl pārāk intensīvās izmantošanas un jūrā ieplūstošā piesārņojuma dēļ Baltijas jūras stāvoklis pēdējo 100 gadu laikā ir būtiski pasliktinājies. Turklāt papildus tam Baltijas jūra intensīvās kuģošanas un lielā piekrastes iedzīvotāju blīvuma dēļ ir viena no noslogotākajām jūrām pasaulē.

Šo iemeslu dēļ ir svarīgi meklēt veidus, kā ilgtspējīgi apsaimniekot Baltijas jūru, sabalansējot ekonomiskās, sabiedrības un dabas aizsardzības intereses. Tāpat ir būtiski turpināt pētījumus, jo attiecības starp sabiedrību, ekosistēmu funkcijām, procesiem un pakalpojumiem jūras ekosistēmās ir ļoti sarežģītas, un tajās joprojām ir daudz nezināmā.

MAREA ir viens no pašlaik aktīvajiem projektiem, kas dod ieguldījumu zināšanu padziļināšanā par Baltijas jūru. Piemēram, MAREA projektā Baltijas Vides Foruma komanda kopā ar kolēģiem no Tartu universitātes ir izpētījusi kultūras ekosistēmu pakalpojumu lietojumu visā Latvijas un Igaunijas piekrastē, iedzīvotāju galveno motivāciju apmeklēt piekrasti un daudzus citus būtiskus jautājumus, kas uzlabo kopējo zināšanu stāvokli par sabiedrības un Baltijas jūras attiecībām. Tāpat MAREA projekta komanda ir pievērsusies jūras ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskajam novērtējumam, regulējošo un apgādes ekosistēmu pakalpojumu padziļinātai izpētei, kā arī jūras pārdomātas izmantošanas jautājumiem, radot Ilgtspējas kompasu, kas ļaus novērtēt dažādu saimniecisko darbību jūrā ilgtspēju. Rūpējamies arī par to, lai jaunās zināšanas būtu praktiski pielietojamas – projekta noslēgumā galvenie rezultāti tiks publicēti lēmumu pieņēmējiem un citiem ekspertiem ērti lietojamā ģeoportālā. Projekta komandu veido eksperti no Somijas, Igaunijas un Latvijas: Vides institūts SYKE (Somija), Pellervo Ekonomiskās izpētes centrs (Somija), Tartu Universitāte (Igaunija), Baltijas Vides Forums (Latvija). Vairāk par projekta aktivitātēm vari uzzināt MAREA projekta mājaslapā: http://marea.balticseaportal.net/

Raksts ir tapis Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības Interreg projektā MAREA (“No jūras ekosistēmas novērtējuma līdz integrētai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras un piekrastes plānošanai”). MAREA projekta mērķis ir izstrādāt un testēt jaunus ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas, vides resursu uzskaites un ilgtspējības novērtējuma konceptus. Šie dažādie elementi tiks apvienoti vienotā ģeoportālā, kas kalpos kā atbalsts lēmumu pieņēmējiem, piedāvājot ilgtspējīgus plānošanas risinājumus divās pārrobežu pilotteritorijās Baltijas jūrā: Somu līcī un Rīgas līcī. Vairāk par projektu: https://www.bef.lv/projekti/marea-lv/

Informācijas avots – Baltijas Vides Forums