Projekts “Par tīrām upēm!” dalās ar 10 padomiem, kas jāņem vērā, talkojot upju tuvumā

Projekts “Par tīrām upēm!” dalās ar 10 padomiem, kas jāņem vērā, talkojot upju tuvumā

2023-04-21, 08.47

Jau šo sestdien, 22. aprīlī, visā Latvijā notiks “Lielā Talka”, kuras ietvaros ikvienā pilsētā, novadā, mājā un sētā par apkārtējās vides sakopšanu rūpēsies ikviens no mums. Projekts “Par tīrām upēm!”, ko īsteno minerālūdens zīmols “Mangaļi” sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu jau trešo gadu turpina rūpēties par Latvijas upju ekosistēmas atjaunošanu un uzlabošanu, un aicina ikvienu talkotāju neaizmirst par apkārtnes sakopšanu arī upju tuvumā, un dalās ar 10 vērtīgiem padomiem, kā to pareizi darīt.

Pēdējo gadsimtu laikā cilvēku darbību rezultātā ir būtiski mainījušās upju ekosistēmas un ietekmēts dabiskais tecējums. Lai gan dabiskā veidā upes bieži ir spējīgas pašas sevi attīrīt un uzturēt labā stāvoklī, taču, kad tās ir mākslīgi pārveidotas, tām ir nepieciešama cilvēku palīdzība. Talkojot pie upēm, ir jāsaprot, ka problēma, ko redzam vienā vietā, iespējams ir radusies jau daudzus kilometrus iepriekš. Tāpat arī, ja izmainām kaut ko upē, savā īpašuma teritorijā – tas var ietekmēt upes tecējumu krietnu gabalu uz priekšu.

Ja esat izvēlējušies talkot upē, darbi varētu būt dažādi, piemēram, atbrīvot upi no lielu koku sanesumiem, vai kāda mazāka šķēršļa, lai uzlabotu upes tecējumu. Vai arī, lai atjaunotu dzīvotnes dažādām sugām, vai iespējams esat izvēlējušies uzsākt cīņu ar kādu invazīvu sugu, kas agresīvi izplešas gar upes krastiem. Katram šim darbam ir sava specifika un lietas, kas ir jāņem vērā:

  1. Plānojot upes sakopšanas un atjaunošanas talku visnotaļ svarīga ir vieta un laiks – pirms darbu sākšanas, nepieciešams pārbaudīt zemes īpašuma tiesības! Ja talkošanas darbi ir paredzēti jums nepiederošā īpašumā, tos ir nepieciešams saskaņot ar zemes īpašniekiem. 
  2. Pirms sāciet talkot pie upes – pārliecinieties, vai ar savu rīcību, negatīvā veidā neietekmēsiet upi lejpus. Bieži vien neskatāmies uz upēm kopumā, bet tikai uz posmu, ko redzam savā īpašumā, bet tas nenozīmē, ka tam nebūs plašāka ietekme. 
  3. Atcerieties – ja kaut ko izvelciet ārā no ūdens, neatstājiet to krastā, bet gan izmetiet atkritumiem paredzētā vietā.  
  4. Pievērsiet uzmanību – aprīlis līdz jūlijs ir putnu ligzdošanas periods, tāpēc jāatturas no skaļas darba tehnikas izmantošanas! 
  5. Atbrīvojiet upi no sanestajiem kokiem atbildīgi! Ja talkojiet savā teritorijā, tad izceltos kokus no upes, krastos var atstāt savā īpašumā, bet, ja cita cilvēka īpašumā, tad bez saskaņošanas tos nevar tur atstāt. 
  6. Atbrīvojot upi no kokiem, jāatceras, ka ne visi sanestie koki upē ir slikti. Kamēr koki neveido šķēršļus ūdens plūsmai, tie kalpo kā dzīvotnes un slēpņi daudzām sugām upēs, un līdz ar to spēlē būtisku lomu ekosistēmas uzturēšanā.
  7. Ja upes posms ir pārāk vienveidīgs, ikviens no mums var veidot dzīvotnes, lai uzlabotu apstākļus ūdens radībām, kā, piemēram, ievieto ūdenī lielāku akmeni! Citos gadījumos pat ir nepieciešams ievietot papildus kokus upē, lai veidotu vairākus līkumus upes posmā un ieviestu daudzveidību.
  8. Ja vēlaties palīdzēt ierobežot kādu invazīvu sugu, kā, piemēram, puķu sprigani, kas bieži vien aug upju tuvumā, tad ir pāris svarīgas lietas ko ņemt vērā. Viens ir tas, ko darām ar augiem, kad tie ir izrauti? – invazīvu sugu augus noteikti nevar atstāt krastā, vai izmest mājas kompostā, jo šādā veidā varam nogādāt sēklas jaunās vietās un pat pasliktināt situāciju. Šajos gadījumos ir svarīgi augus ielikt atkritumu maisos un izmest tos tiem paredzētajos konteineros. Invazīvās sugas arī ir optimālāk ravēt pirms ir izveidojušās sēklas (puķe spriganei konkrēti tas ir ap jūlija vidu). Lai iepazītos tuvāk ar to kas tieši ir invazīvās sugas, un kādas tās ir pie mums Latvijā var apskatīt Dabas Aizsardzības Pārvaldes mājaslapu: https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas  
  9. Ejot dabā, sekojiet principam – ko atnesi, to arī aiznes! Dodoties pārgājienā vai pastaigā gar upi, bieži varam ieraudzīt dažādus atkritumus gan upē, gan tās krastos. Svarīgi atcerēties, ka no ūdens izvilktos atkritumus, kā arī visus pārējos nepieciešams izmest vietā, kas ir paredzēta atkritumiem. Nepietiek ar to, ka tie tiek nolikti krastā, jo tādējādi tie var nonākt atpakaļ ūdenī. Tāpēc, nesīsim mājās visu, ko esam paņēmuši līdzi uz talku. 
  10. Ejot dabā, atcerieties, ka upes tuvumā, nedrīkst izmantot ķīmiskas vielas kā, piemēram, ziepes, trauku mazgājamos līdzekļus, kā arī kosmētiku! 

Par projektu “Par tīrām upēm!”
Minerālūdens zīmols “Mangaļi” ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu 2021. gadā uzsāka ilgtermiņa projektu “Par tīrām upēm!”, ar mērķi rūpēties par Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu. Projekta pirmajā darbības gadā tika iegūta informācija par dabīgi vai mākslīgi izveidotiem aizsprostiem Latvijas upēs, par kuriem ziņoja sabiedrība, kā arī tiks veikts vides pētījums ar Pasaules Dabas Fonda ekspertu iesaisti, lai izvērtētu šo aizsprostu ietekmi uz dabu. Kopumā tika identificēti 70 aizsprosti no kuriem 10 noteikti kā aizsprosti, kas nodara nozīmīgu kaitējumu kopējai Latvijas upju ekosistēmai. Trīs aizsprosti, kurus plānots nojaukt tuvāko gadu laikā, tādējādi atjaunojot dabisko upju tecējum – Sveķupes caurteka netālu no ietekas Lenčupē, Bejas dambis Alūksnes upē, kā arī caurteka Pietēnupē pie ietekas Lielajā Juglā. Latvijas upju ekosistēmas uzlabošana plānota vairāku gadu garumā, taču jau šogad uzsākta upju izpēte un sabiedrības izglītošana. 

Informācijas avots – Projekts “Par tīrām upēm!”

Sīkdatnes

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.

Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli:

Apstiprināt izvēlētās

Detalizētāka informācija par privātuma politiku un izmantotajām sīkdatnēm