Ieguldījums lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanā
Ieguldījums lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanā
2017-10-18, 12.43
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienestā apstiprināto projektu “Livōd kalāmīe kōrand (Lībiešu zvejnieku sēta)” Nr. 16-08-FL04-F043.0203-000002, kura līdzfinansēšanai tiks izmantoti Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļi, pašvaldībā turpina izstrādāt būvprojektu būvdarbu otrajai kārtai, ko veic SIA “BM-projekts”.
Objektā Tārgales ciema centrā būvdarbu pirmās kārtas gaitā par pašvaldības līdzekļiem jau ir veikta jauna sadzīves kanalizācijas cauruļvada izbūve, esošo cauruļvadu pārbūve, izveidots inženiertīklu pieslēgums, ierīkotas drenāžu sistēmas, izbūvēts esošā atkritumu šķirošanas un savākšanas laukuma nožogojums.
Otrās būvdarbu kārtas laikā turpinās ciema centra labiekārtošanas darbus – tiks izbūvēti pievadceļi, auto stāvvietas, gājēju celiņu tīkli, ierīkots un atjaunots esošais apgaismojums, uzstādīta videonovērošana, kā arī veikta “Lībiešu zvejnieku sētas” izbūve materiālā un nemateriālā mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai viensētā “Bitnieki”. Ventspils novada pašvaldības ziemeļu daļas teritorijai ir īpaša kultūrvēsturiska iezīme – tā ir viena no pēdējām lībiešu kompakti apdzīvotām teritorijām. Rakstītie avoti par Kurzemes lībiešiem ziņas sniedz, sākot no 14. gs. Vēsturiski vairākus gadsimtus Tārgale administratīvi ir bijusi un ir saistīta ar Baltijas somugru, konkrēti lībiešu, kultūras telpu. Pagastā ar pašvaldības atbalstu 40 gadus darbojas pieaugušo folkloras kopa “Kandla” (no lībiešu valodas – kokle), bet 12 gadus – bērnu folkloras kopa “Piški kandla” (no lībiešu valodas – mazā kokle). Iesaistoties pārrobežu projektos, šīs novada folkloras kopas izveidojušas sadarbību ar Igaunijas folkloras kopām, tādējādi stiprinot un popularizējot somugru kultūras mantojumu.
Izveidojot Lībiešu zvejnieku sētu, tiks saglabātas un respektētas lībiešu piekrastes ciemu ēku vēsturiskās proporcijas, nodrošinot lībiešu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, radot sabiedrībai pieejamu sētu ne tikai publisko pasākumu laikā. Sētas apbūve plānota ar dzīvojamo māju, kurā būs stacionārs saimes galds un soli, kūti, zivju kūpinātavu, tīklu žāvētavu, pulcēšanās laukumu ar ugunskuru un kāpu. Dzīvojamā mājas, kūts, zivju kūpinātavas un tīklu žāvētavas apbūve plānota kā atklāta plānojuma apbūve ar daļēja apjoma ārsienām. Lībiešu zvejnieku sētā būs nodrošināta svētku tradicionālo maltīšu gatavošanas vieta (zivju kūpinātavā) un vakarēšana pie saimes galda (dzīvojamā mājā). Sēta tiks labiekārtota ar mazās arhitektūras formām (karoga masts ar lībiešu karogu, dārzeņu audzēšanas vietu u.tml.). Pēc projekta īstenošanas plānots organizēt plenēru, kura laikā taptu koka, metāla un akmens mājlopu skulptūras, kuras paredzēts izvietot kūtī.
Otrās būvdarbu kārtas laikā turpinās ciema centra labiekārtošanas darbus – tiks izbūvēti pievadceļi, auto stāvvietas, gājēju celiņu tīkli, ierīkots un atjaunots esošais apgaismojums, uzstādīta videonovērošana, kā arī veikta “Lībiešu zvejnieku sētas” izbūve materiālā un nemateriālā mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai viensētā “Bitnieki”. Ventspils novada pašvaldības ziemeļu daļas teritorijai ir īpaša kultūrvēsturiska iezīme – tā ir viena no pēdējām lībiešu kompakti apdzīvotām teritorijām. Rakstītie avoti par Kurzemes lībiešiem ziņas sniedz, sākot no 14. gs. Vēsturiski vairākus gadsimtus Tārgale administratīvi ir bijusi un ir saistīta ar Baltijas somugru, konkrēti lībiešu, kultūras telpu. Pagastā ar pašvaldības atbalstu 40 gadus darbojas pieaugušo folkloras kopa “Kandla” (no lībiešu valodas – kokle), bet 12 gadus – bērnu folkloras kopa “Piški kandla” (no lībiešu valodas – mazā kokle). Iesaistoties pārrobežu projektos, šīs novada folkloras kopas izveidojušas sadarbību ar Igaunijas folkloras kopām, tādējādi stiprinot un popularizējot somugru kultūras mantojumu.
Izveidojot Lībiešu zvejnieku sētu, tiks saglabātas un respektētas lībiešu piekrastes ciemu ēku vēsturiskās proporcijas, nodrošinot lībiešu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, radot sabiedrībai pieejamu sētu ne tikai publisko pasākumu laikā. Sētas apbūve plānota ar dzīvojamo māju, kurā būs stacionārs saimes galds un soli, kūti, zivju kūpinātavu, tīklu žāvētavu, pulcēšanās laukumu ar ugunskuru un kāpu. Dzīvojamā mājas, kūts, zivju kūpinātavas un tīklu žāvētavas apbūve plānota kā atklāta plānojuma apbūve ar daļēja apjoma ārsienām. Lībiešu zvejnieku sētā būs nodrošināta svētku tradicionālo maltīšu gatavošanas vieta (zivju kūpinātavā) un vakarēšana pie saimes galda (dzīvojamā mājā). Sēta tiks labiekārtota ar mazās arhitektūras formām (karoga masts ar lībiešu karogu, dārzeņu audzēšanas vietu u.tml.). Pēc projekta īstenošanas plānots organizēt plenēru, kura laikā taptu koka, metāla un akmens mājlopu skulptūras, kuras paredzēts izvietot kūtī.
