Draudzīgā noskaņā, pirmssvētku gaisotnē 14. novembrī Tārgales pamatskolā notika erudīcijas konkurss 6.–9. klašu skolēniem  “Latvijai – 100”, kuru organizēja vēstures un sociālo zinību skolotāju metodiskās apvienības  Agitas Ameļinas un Anitas Krūmiņas vadībā; dalībnieki – Piltenes, Ugāles vidusskolas un Ances, Popes, Zūru, Tārgales, Užavas  pamatskolas komandas.

Konkursa mērķis – aktivizēt skolēnu interesi par Latvijas vēsturi un cilvēkiem, kuri sekmējuši valsts attīstību, apzināties mūsu kultūrvēsturisko mantojumu, bet galvenais – mācīties sadarboties un strādāt pēc krāsu izlozes principa izveidotā, tātad nepazīstamā komandā.   Jaunizveidotā komanda savai  krāsai pievienoja lietvārdu, tā veidojot  nosaukumu, un radās  “Oranžie apelsīni”, “Zaļais prieks”, “Rozā panteras”, “Dzeltenās pienenes”, ”Svaigās piparmētras”, “Sarkanie latvieši”, “Violetie baklažāni”.
Konkursu uzsākot, komandas saņēma “maršruta kartes”, ar kurām bija noteiktā laikā jānokļūst vienā no 7  tematiskām stacijām, kur tās sagaidīja “stacijas priekšnieks” – skolotājs ar sagatavotiem 10 jautājumiem  par attiecīgo tematu;  par katru pareizu atbildi komanda saņēma konfekti, kuras krājās katras komandas maisiņā. Viserudītāko komandu noteica, saskaitot iegūtās konfektes.
Atskats konkursa norisē : stacija Krustvārdu mīkla (skolotāja E. Zeltzaķe) – sagatavoti jautājumi par raksturīgākajiem notikumiem un personībām Latvijas brīvības cīņu laikā; daži,  īpaši tie, kuru atbildēs iespējami divi vārdi, lika padomāt, kaut gan atvēlētais laiks tikai 10 minūtes.
Stacijā Latvijas pilsētas un ģerboņi (skolotāja
I. Šterna) – bija redzami 10 ģerboņu attēli, uzdevums  atpazīt, kurai pilsētai katrs pieder. Vispazīstamākie bija Ventspils, Kuldīgas, Liepājas ģerboņi, bet Pļaviņu un Olaines palika neatpazīti.
Par  staciju Latvijas filma atbildīga bija skolotāja
S. Puriņa. Viņa, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, radīja kinoteātra iespaidu; uz ekrāna tika demonstrēti stopkadri  no latviešu filmām un bija jāatpazīst no kurām tie ir. Secinājums – populāras un visām komandām zināmas filmas bija “Rīgas sargi”, “Emīla nedarbi”, “Vella kalpi”, “Bille”, ”Limuzīns Jāņu nakts krāsā”,  mazāk redzētas – “Purva bridējs”, “Cilvēka bērns”, “Melānijas hronika” un pat “Zaķīšu pirtiņa”…
Stacijā Latvijas personības (skolotāja A. Ameļina) jāatpazīst  20 populāras personības  no Latvijas politiķu, mūziķu, zinātnieku, literātu vidus. Viszināmākie bija R. Pauls, V. Vīķe-Freiberga, J. Čakste, V. Dombrovskis, mazāk zināmi – Dž. Skulme, J. Kursīte, D. Īvāns.
Latvijas pilsētas (skolotāja A. Krūmiņa) arī tika izmantotas mūsdienu tehnoloģijas – datorā un uz ekrāna redzamas lielāko pilsētu raksturīgākās vietas – pēc tām jānosauc pilsētu, jāpastāsta, ko par to zina. Protams, arī šajā stacijā viszināmākā bija Ventspils, arī stāstījums par to visplašākais, tālāk Kuldīgas tilts, Bauskas pilsdrupas, Rīgas pils, Talsi. Grūti atpazīstama  bija Daugavpils pēc tās atjaunotā cietokšņa attēla. Bet par ikvienu vietu bērniem bija ko pastāstīt, jo visur viņi ir bijuši un daudz ko arī redzējuši.
Literatūra un rakstnieki (skolotāja A. Cela)  uzdevums nebija sarežģīts, bet vērība un uzmanība bija vajadzīga –  jāatpazīst  attēlā redzamie dažādu paaudžu  5  latviešu  dzejnieki, piedāvātajos fragmentos jāatrod katra dzejnieka dzejas rindas.
Ko  piedāvāja stacija  Latvju raksti (skolotāja
D. Mačtama), nav jāpaskaidro, atzīmējams tikai tas, ka  meiteņu un zēnu zināšanas šajā jomā bija līdzīgas.
Konkursa noslēgumā – emocionāls brīdis ar Andra Kiviča un Lauras Dabares šobrīd populāro  hītu “Par Latviju”  un kopā dziedātiem vārdiem:
“Uzliec roku man uz pleca,
Uzliec roku sev uz sirds,
Lai kur tu arī dotos, Latviju tev neaizmirst!”
Pasākums, varam pat nesaukt to par konkursu, bija interesants un izziņas materiāla bagāts; organizēts kompetenču jeb lietpratības pieejā.  Šeit nebija akadēmisko zināšanu un atmiņas pārbaudes, iegūto punktu uzskaites un vietu sadalījuma, bet katram bija gandarījums par savām neformālajām zināšanām un prasmēm, par to, ka vajadzīgā vietā un laikā spēj likt tās lietā; konkrēti – jauktā un  sākotnēji nepazīstamā komandā iekļauties kā  pilntiesīgam loceklim, būt atbildīgam par savu ieguldījumu tās labā. Šajā konkursā ieguvēji bija visi – par to liecināja piepildītie komandu  konfekšu maisiņi, kas tikai ar dažām konfektēm atšķīrās viens no otra. Kārtības labad statistika: vislielākais guvums – 66 no 70 iespējamām konfektēm “Sarkanajiem latviešiem” (kāda replika bija, ka šeit palīdzējusi esot  nosaukuma izvēle).
Skolēnu un arī skolēnu vēlme – šāda veida konkursus organizēt arī turpmāk.
Pateicība skolotājiem, kuri piedalījās aktivitāšu sagatavošanā, Tārgales pamatskolai par rūpēm, lai viss noritētu tā, kā stacijās pienākas – “kā pa sliedēm”, un arī galvenajai dežurantei – pasākuma vadītājai Evai Zeltzaķei.