Atvērts Pusaudžu resursu centrs

Atvērts Pusaudžu resursu centrs

2021-07-26, 09.05

Ventspilī, Kuldīgas ielā 27, atvērta Pusaudžu resursu centra reģionālā filiāle. Tas nozīmē, ka bezmaksas palīdzību var saņemt arī novada iedzīvotāji. Centra vadītāja ir klīniskā psiholoģe Jolanta Segliņa-Gluškova, viņas kolēģe ir klīniskā psiholoģe Kristīne Strazdiņa, bet, ja nepieciešams, attālināti var izmantot arī citus speciālistu – narkologu, psihiatru, fizeoterapeitu, psihoterapeitu, uztura speciālistu u.c. – palīdzību. Tas iespējams, pateicoties Labklājības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas finansējumam.

Ventspilī pašlaik tiek piedāvāta depresijas mazināšanas programma. Tā ilgst 90 dienas, un šajā laikā pusaudzim bez maksas sniedz psiholoģisko atbalstu konsultācijās un terapeitiskajās nodarbībās. “Centrā var vērsties pats pusaudzis vai jaunietis vecumā no 10 līdz 18 gadiem, kuram ir ne tikai depresija, bet arī iekšēji pārdzīvojumi, ar kuriem viņš netiek galā un nevar atrast kādu, ar kuru par to runāt. Tas izdarāms, zvanot pa tālruni 25458111 vai rakstot e-pastā: [email protected]. Jaunieši saziņai labprāt izmanto “Whatsaap”, atsauksimies, ja saņemsim arī šādu ziņu,” saka Jolanta, piebilstot, ka depresijas mazināšanas programma ir ērti pieejama, jo nav nepieciešami nosūtījumi – cilvēks uzreiz var vērsties centrā, un būs sadzirdēts.

Pagaidām Ventspilī rinda vēl neveidojas, bet centra vadītāja paredz, ka tas notiks, jo abas klīniskās psiholoģes var strādāt ar 12 klientiem, kuriem, kā jau minēts, tiek piedāvāts trīs mēnešu palīdzības kurss. To pusaudzim, kuram radušās garastāvokļa svārstības, nomāktība, bezcerīgums, nevēlēšanas komunicēt ar citiem cilvēkiem, motivācijas trūkums, mācīšanās traucējumi, arī trauksme, pārņēmusi grūtsirdība vai ir paškaitējuma tieksme, var ieteikt apmeklēt vecāki vai skolotāji. Ja pusaudzi pieņem programmā, ar psiholoģi viņš tiekas reizi nedēļā, sarunas, protams, ir konfidenciālas. “Ja klients, mūs nebrīdinot, divas reizes neierodas uz tikšanos, sadarbība tiek pārtraukta, ļaujot saņemt palīdzību tiem, kas to patiešām vēlas. Mēs strādājām konsultatīvi, izmantojot krīzes intervences un atbalsta terapijas metodes, veicam psihosociālo novērtējumu, kas ietver pusaudža daudzpusīgu dzīves sfēru izvērtēšanu. Tāpat izmantojam aptaujas un projektīvās metodes emocionālās sfēras novērtēšanai un emocionālo grūtību noteikšanai, iekšējo resursu apzināšanai un aktivizēšanai. Tas ļauj bērnam izprast savu emocionālo stāvokli un saņemt iedrošinājumu, risinot dažādas problēmas. Tādējādi klientam izdodas paaugstināt savu pašvērtējumu, kas pusaudzim ir ļoti svarīgi. Lai uzņemtu jaunieti programmā, notiek izvērtēšanas konsultācija, kurā novērtējam viņa emocionālo stāvokli un aktuālās grūtības un lūdzam aizpildīt anketu, lai labāk izprastu, cik smags ir konkrētā cilvēka stāvoklis,” skaidro Jolanta. Pēc viņas teiktā, mūsdienās depresija skar ļoti daudz bērnu un jauniešu. To ietekmējusi arī pandēmija, kad bija jāiemācās dzīvot savādāk, nesatiekoties ar vienaudžiem un citiem mīļiem cilvēkiem, turklāt no līdzsvara izsita arī iespēja saslimt pašiem vai tuviniekiem. Depresijas mazināšanas programma ir labs atspēriena punkts, lai cilvēks atgūtos un saredzētu atrisinājumu un dažādas iespējas dzīvot savādāk, saredzot gaismu tuneļa galā. Jolanta piebilst, ka ar klientiem var strādāt arī attālināti, tātad centra piedāvātās iespējas paredzētas arī ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Konsultācijas var saņemt ne tikai pusaudži, bet arī viņu vecāki, abām grupām ir iespēja iesaistīties atbalsta grupās.